Pat īsti nemanot, dziesmu un deju svētku nedēļa jau gandrīz aizvadīta. Priekšā palicis pats svarīgākais, emocionālākais un krāšņākais koncerts- noslēguma koncerts ‘’Zvaigžņu ceļā’’, kas notika jaunajā Mežaparka lielajā estrādē. Koncertā tiek izdziedāta, izdejota un izspēlēta Dziesmu svētku vēsture no to pirmsākumiem līdz mūsdienām. Dejotāju pavadībā ‘’Karoga dziesmas’’ laikā uz skatuves tika uznests un pacelts Dziesmu svētku karogs, pēc tam skanot Latvijas himnai un mūsu pašu mīļajai “Lec, saulīte”. Te ne vienam vien dejotājam noritēja laimes un prieka asaras. Ikviena koncertā  dziesma un tajā izdziedātais vārds, apkārt esošā atmosfēra lika skriet skudriņām. Taču brīdī, kad uz “Sasala jūrīna” un “Manai dzimtenei” kopkorim pievienojās deju kolektīvi un izdejoja šīs spēcīgās dejas, sajūtas bija neaprakstāmas. ‘’Zvaigžņu ceļš’’ ikvienam- gan dalībniekiem, gan dejotājiem, bija piecagades kulminācija, kas lika apzināties savu piederību Latvijai, tautas tradīcijām, dejas un dziesmas spēkam.

Labākajiem Latvijas tautas deju kolektīviem un ansambļiem XXVI vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki sākās ar diviem brīnišķīgiem koncertiem –‘’Vēl simts gadus dejai’’- Arēnā Rīga.

Uzvedumā tika izdejoti gan senākie, gan šobrīd popularitāti guvušie tautā iemīļotu deju autoru darbi  dažādu dejotāju paaudžu izpildījumā. Kolektīvi mēģinājumus aizvadīja jau pirms svētku sākuma. Tam gatavojoties, ikviens dalībnieks jau sajuta,  ka koncerts būs ļoti krāšņs, skatītājiem un, galvenais, pašiem dejotājiem patīkams. Vienkāršība, kas bija skatuves noformējumā, izcēla latviešu deju skaistumu un to veidotos rakstus un,  protams, pašus staltos un vienmēr smaidīgos dejotājus. TDA Ačkups koncertā dejoja tādas pašiem mīļas dejas kā ‘’Gatves deja’’, ’’ Spēlē, spēlmani’’, ‘’Es izjāju prūšu zemi’’ un ‘’Aiz ezera augsti kalni’’.

Ieelpa, izelpa… Ieelpa, izelpa… Piecas sekundes pirms pirmā soļa speršanas uzsākot deju - tas ir nervu kutinošākais brīdis dejotājam. Un ar katru ieelpu sirds sitas aizvien straujāk. Un tad Tu pēkšņi attopies uz skatuves un Tev neatliek nekas cits kā vien uzticēties partnera uzmundrinošajam smaidam un rokas spiedienam, un ļauties dejas burvībai. Droši varam apgalvot, ka skates dejotājiem ir viens no saspringtākajiem pasākumiem, it īpaši finālskate, kurā piedalīties vien jau ir liels gods un tā vien gribas parādīt sevi no labākās puses.

Mums, par laimi, ir Elita, Sanita un Sarmīte, ar kuru kopdarbu nopelnījām sev godalgoto 3.vietu, kuru dalījām ar mūsu mīļo brāli JDK “Austris”!

Skates rezultātus vari aplūkot šeit:

http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2018/06/03/1528048972_4762.pdf

Savukārt virtuāli skati ar visiem asprātīgajiem un kodolīgajiem komentāriem vari noskatīties šeit:

http://straume.lmt.lv/lv/notikumi/notikumi/deju-konkurss/1023760

1. maija rīts ačkupiešiem iesākās nedaudz citādāk - bija agri jāceļas un septiņos no rīta jābūt jau uz strīpas saģērbtiem tautastērpā pie Brīvības pieminekļa. Tad nu varēja sākties mūsu radošā diena!

Runa ir par mūsu Latvijas simtgadei veltīto projektu “Lec, saulīte!”. Mēs izvēlējāmies veidot video tieši pie šīs dziesmas, jo mūsu sirdīs iekrita Ritas Spalvas horegrāfija un dziesmas skanējumu vēl atcerējāmies no fināla dziesmas uzvedumā Mežaparkā ar tādu pašu nosaukumu.

Ilgs un sarežģīts bija gatavošanās process, kamēr tika saskaņotas visas atļaujas ar valsts iestādēm. Mēs izlēmām, ka vēlamies atklāt Rīgas nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vietas, kurās rodas asociācija ar mākslu, dziesmu, kultūru, deju un latviskumu. Tad nu rezutlātā nonācām pie secinājuma, ka tam vislabāk atbilst Latvijas Nacionālā bibliotēka, AB dambis pie lielā Latvijas karoga, Doma laukums un, protams, Brīvības piemineklis.

Filmēšanas process noritēja ļoti labi un šķēršļu nebija nekādu, tādēļ arī pabeidzām filmēšanu 2 stundas ātrāk nekā tas bija plānots. Visinteresantāk mums gāja Doma laukumā, kur mēs trāpījāmies tieši tajā brīdī, kad ārzemju tūristi apskatīja pilsētu un, viņiem par laimi, nonāca koncertā, kurā redzēja latviešu tautas deju, filmēšanu un, protams, dejotājus ar skaistajiem latviešu tautastērpiem. Pēc katras nodejotās reizes, bija lielas applausu vētras un tūristi tūlīt skrēja pie dejotājiem, lai nofotografētos. Paši mēs arī izmantojām iespēju, ka ir gan filmētājs un fotogrāfs, tādēļ izveidojām arī LV simtgades Ačkupa sastāva kopbildes un individuālus portretus.

Rezultātā ieguvām ļoti skaistu video, kas tika paveikts visiem kopā sadarbojoties vienā komandā!

Lielu paldies vēlamies pateikt:

Mūzikas autoram - Raimondam Tigulim

Teksta autorei - Rasai Bugavičutei-Pēcei

Dziesmas izpildītājiem - korim “Balsis” un diriģentam Intam Teterovskim

Horeogrāfei - Ritai Spalvai

Mūsu vadītājai - Elitai Treilonei

Video veidotājiem - otherside.lv

Video: https://www.youtube.com/watch?v=q3a1pwTtc-Y

Silta vasara Latvijā - vēl siltāka Bulgārijā! Tā mēs Jūlija vidū aizlidojām uz skaisto Bulgāriju, lai piedalītos deju festivālā Sofijā. Kalnu ieskautajā pilsētā ieradāmies ātri un mierīgi. Pirmais iespaids par Bulgāriju - ir karsts, ir skaisti, ir lēti , bet viennozīmīgi ne sliktākajā nozīmē! Festivāla atklāšana norisinājās Sofijas piepilsētas centrā, kur visi festivāla dalībnieki atrādīja savu pirmo priekšsnesumu, sniedzot mazu ieskatu katras tautas tradicionālajā dejā. Uz šīs aktīvās nots turpinājām festivālu, dejojot dažādās Sofijas vietās, radot prieku gan sev, gan citiem. Festivāla laikā sadraudzējāmies ar vairākiem kolektīviem, taču visdraudzīgākās attiecības izveidojās ar Čīles kolektīvu, ar kuriem uzvarējām arī festivāla rīkotajā spēlē un kopīgiem spēkiem ieguvām titulu “Festivāla pāris”. Festivālā dejojām no visas sirds un to novērtēja arī žūrija, kā rezultātā ieguvām 3.vietu..Pēc festivāla izmantojām iespēju, lai apskatītu gan Sofiju, gan daļu no Bulgārijas. Bulgārija ir pasakaina valsts - daba, arhitektūra, cilvēki un gūtās emocijas paliks mūsu atmiņās ilgi jo ilgi. Благодаря!!!

Šī nedēļas nogale mums bija saplānota tā kārtīgi! Ceļojām ar "Latvijas ekspresi simtgadei" krustu šķērsu no Daugavpils līdz Liepājai un vēl tālāk - līdz pat Valgai, pa vidu iebraucot arī Tukumā, Dobelē un ne tikai...

Noteikti kaut reizi ikviens ir iedomājies  - kā būtu, ja man būtu pašam savs vilciens - mums tā bija, šeit ēdam, nakšņojām, gatavojāmies koncertiem, paralēli uzņēmām arī pāris ainas filmai 'Rezidenti'', sanāca mums ļoti jautrs izbrauciens!

Video ieskats mūsu piedzīvojumā: 

https://www.facebook.com/liepajaskultura/videos/1352473358170601/

Gada lielākais projekts - 12 mēnešos 12 fotosesijas, kā rezultātā tapa brīnišķīgs, pašu lolots kalendārs...

Mēs vēsturi veidojam šodien, tāpēc iemūžinājām 21.gadsimta dejotājus tautastērpos dažādās Latvijas vietās. Ideja radusies, iedvesmojoties no daudzveidīgās dabas, krāšņajiem un bagātīgajiem tautastērpiem un latviešu mitoloģijas. Fotogrāfijas ir interpretācija par dabas, tautastērpa un cilvēka mijiedarbību, izjūtot, ka esam mantojuma sargātāji un turpinātāji.

Ar mīlestību pret tautas deju un tautas tērpiem.

Šis kalendārs tapa kā dāvana uz Ačkupa 65 gadu jubileju,  tajā ielikām sirdi un dvēseli, tas mūs satuvināja, tas tiešām bija varens projekts, kas vienmēr paliks atmiņās!

Lielāko paldies sakām projekta iniciatorei un Ačkupa prezidentei Zanei Apsītei, kā arī mīļākais paldies mūsu fotogrāfam Jānim Romanovskim.

Labākos kadrus iespējams apskatīt šeit:

https://www.facebook.com/media/set/?set=a.611055039065913&type=1&l=4c084aa23d

Viennozīmīgi viens no lielākajiem notikumiem Ačkupa ceļošanas vēsturē - brauciens uz Dienvidkoreju, lai piedalītos vērienīgā deju festivālā Čeonan pilsētā! Septembra beigās kāpām lidmašīnā, lai dotos neaizmirstamā deju piedzīvojumā. Šī piedzīvojuma sākumā iepazinām Dienvidkorejas lielāko pilsētu Seolu. Lielo debesskrāpju ieskauti, apskatījām austrumu pasaules kultūru. Šī pilsēta nebeidza mūs pārsteigt ar krāšņumu un pieklājīgajiem cilvēkiem. Jāsaka godīgi, bijām uzmanības centrā mūsu garo augumu un” apaļo acu dēļ” - skaistie Latvieši! Ieguvuši pirmo iespaidu par Dienvidkorejas kultūru devāmies uz deju festivāla norises vietu Čeonan pilsētā. Iepazīšanās ar pasākuma organizatoriem ,citu valstu pārstāvjiem un dejotājiem lielajā atklāšanas pasākumā bija galvenā pieredze pirms dejošanas uz lielās skatuves vairāku tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Pēc grandiozās festivāla atklāšanas sākās galvenie festivāla notikumi: dejošana dažādās Čeonan piepilsētās un pilsētas vietās, lai festivāla apmeklētāji varētu iepazīt dažādo viesmākslinieku koncertus. Un tā - deja pēc dejas, emocija pēc emocijas , tika izdejoti koncerti...kā arī tika izdejots konkurss kā rezultātā ieguvām godalgoto 3.vietu! Tā festivāls izskanēja, taču mūsu piedzīvojums nebeidzās pilnībā, daļa no mums devās uz Tēvu zemi, bet daļa no mums palika Dienvidkorejā, lai izbaudītu šīs valsts burvīgo krāšņumu gan dabā, gan vēsturiskajos centros. Paldies Dienvidkoreja par iegūto kultūršoku vislabākajā nozīmē!
Bez RSU atbalsta nekādīgi. Paldies visiem atbalstītājiem par šo austrumu bohēmu!
고맙습니다  

26. oktobrī rīts sākās uz Operas skatuves, lai pēc tam vakarā izdejotu koncertu "Dejā rotātā", kur godinājām cien. horeogrāfi Ingrīdu Saulīti.

Mums bija tas gods izdejot Ačikopu uz 16 pāriem un arī … dejas, kuras uzjautrināja publiku un lika mums iemācīties citu valstu nacionālās dejas.

Operas skatuve sagaidīja mūs ar lielu plašumu un pašiem dejotājiem bija liela pacilātības un laimes sajūta tur atrasties.

31. maijā un 1. jūnijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala, norisinājās pirmais kopmēģinājums deju lieluzvedumam "Lec Saulīte".

Lai radītu kaut ko skaistu ir jāpieliek daudzas pūles, kas ne vienmēr ir viegli izdarāms, bet ziniet- tas gandarījums, kopā būšana - kopīgs spēks un vienotība, kas bija redzama šo divu dienu laikā...  tas ir tā vērts!!! Jauns spars un jauna dzirksts tika iedegta katra dalībnieka sirdī. Jo tuvojošais lieluzvedums, tiešām, tiešām solās būt maģiski skaists. 

Līgo naktī latviešu tauta svin svētkus, saglabājot to rituālus dzīvus un laikmetīgus. Šie svētki ir kā apliecinājums nācijas vitalitātei, savu pirmsākumu un sakņu apzināšanās. 
Tieši tāpēc uzveduma pamatā ir stāsts, kuru dzirdot, redzot un izdzīvojot varēs nonākt  gaismas daudzināšanas un tautas vitālo svētku rituāla pasaulē. Tik skaisti ir piedzīvot tautas kopā būšanas spēku - apzināties mūsu vērtības un skaisto nācijas bagātību -aplīgošana, vainagu pīšana, māju un lopu pušķošana, ugunskuru kuršana, pirtī iešana, auglības skrējiens, buršanās, papardes zieda meklēšana un vēl citas tradīcijas apvij šo nakti, padarot to par gada enerģētiski spēcīgāko nakti. 

Uzveduma stāsts mums atgādinās par patiesajām Līgo nakts vērtībām.

Starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala" šī gada 1. jūlijā norisinājās deju laureātu konkurss - fināla skate, kurā TDA "Ačkups" uzstājās ar pirmo kartas numuru. 
Konkurence bija ļoti spēcīga, jo šajā konkursā piedalījās vislabākie un prasmīgākie dejotāji no Latvijas. 

Saskaņā ar konkursa nolikumu deju kolektīvi konkursā izpildīja trīs dejas: vienu no Deju svētku lieluzveduma «Tēvu laipas» attiecīgās grupas koprepertuāra, vienu latviešu jaunrades deju, kas ir radīta pēc 2008.gada un kas nav šo Deju svētku repertuārā, un trešo deju - pēc brīvas izvēles izraudzītu latviešu deju, kas ir izvēlēta ārpus šīgada Deju svētku lieluzveduma. TDA "Ačkups" izvēlējās konkursā piedalīties ar šādām dejām: "Apkal manu kumeliņu", "Mēs ciemiņus gaidīdami" un "Sen to Rīgu daudzināja". 

Šis konkurss ir pierādījums tam, ka TDA "Ačkups" tiešām ir viens no labākajiem kolektīviem Latvijā.  Apsveicu ar iegūto trešo vietu un augstajiem sasniegumiem. 

Gruzija – kalni, vīns, govis, hačuperi, hinkali, saule, dejas un čača.

Tādu Gruziju redzēja Ačkups, jo mēs tik tikko esam atgriezušies no tautas deju festivāla „Zelta Delfīns”, kas norisinājās Gruzijas pilsētā Batumi, kura atrodas Melnās jūras krastā.

Festivālā dejojām trīs koncertos un gājām gan atklāšanas, gan noslēguma gājienos, kā arī nepārtraukti fotografējāmies ar citiem festivāla dalībniekiem, jo mūsu garie puiši un smaidošās meitenes ar košajiem svārkiem neatstāja vienaldzīgu nevienu.

Lielākais ieguvums no festivāla bija redzēt tik dažādo dejotāju attieksmi, degsmi, darbu un mīlestību pret deju, ko viņi iegulda veidojot savus priekšnesumus. Šeit noteikti arī jāpiemin mazie gruzīnu dejotāji, kas patiesi ir apbrīnas vērti, un neatstāja vienaldzīgu nevienu.

Kopumā galvenais atslēgas vārds gan festivālam, gan Gruzijai ir kontrasti, jo pārsteigumi mūs gaidīja ik uz soļa un tu nekad nevari būt īsti drošs, cik ātri brauks mikroautobusa šoferis, kā grezna teātra ēka izskatīsies no iekšienes un kāds hačuperi būs atnests pusdienās.

Taču nenoliedzami Gruziju var izprast caur tās cilvēkiem, un viņu viesmīlību. Un patiesībā Gruziju var raksturot ar vienu teikumu, kas savā ziņā ir viņu filozofija „Mums viss ir, ja nav, tad būs!”

Šajā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku gadā, mūs sagaidija deju kolektīvu skate. Šoreiz esam ieguvuši augstākās pakāpes novērtējumu ar 62.3 punktiem no 65 maksimālajiem. Esam gandarīti un priecīgi par padarīto, un turpināsim strādāt, lai rezultāts un kvalitite tikai augtu! 

Aicinām Jūs apmeklēt izstādes

„Ačkupa 60 dejas gadi”

atvēršanas svētkus piektdien, 9. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Muzeja izstāžu zālē K-102, Dzirciema ielā 16.

Izstāde sagatavota RSU Muzejā, sadarbībā ar RSU Tautas deju ansambli „Ačkups”. Tā vēstīs par kolektīva darbību no 1951. līdz 2011. gadam, būs apskatāmi vēsturiskie tērpi, simbolika, trofejas, suvenīri un fotogrāfijas.

Noslēguma koncerts un deju lieluzvedumus parasti ir visgrandiozākie un gaidītākie koncerti dziesmu un deju svētkos gan skatītājiem, gan dalībniekiem. XXVI vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku deju lieluzvedumā ‘’Māras zeme’’ Daugavas stadionā piedalījās vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju. “Māras zemē” tika izdejota mūsu tautas  vēstures nozīmīgākie brīži no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Atšķirīgākā no ierastā bija tieši pirmā daļa- “Māras atnākšana”, jo tai pilnīgi visiem dejotājiem tika šūti vienādi stilizēti arheoloģiskie tērpi, kas kopā izskatījās iespaidīgi. Lai gan 3 dienu mēģinājumi no rīta līdz vakaram gan lietū, gan karstā saulē varētu šķist nogurdinoši, īstiem dejas mīlētājiem tas ir tīrais nieks- tieši šādā veidā mēs radām svētkus paši sev! Uzejot uz laukuma  un nemaz nenojaušot, cik dažādi raksti tiek izdejoti uz paveras skatītājiem, ikvienam dejotājam ir liels lepnums, prieks un laime, kuru nevar aprakstīt vārdos.

Gaudeamus jeb Baltijas studentu dziesmu un deju svētki šogad norisinājās Tartu, Igaunijā. Trīs dienu garumā caur sauli, lietu, vēju piedzīvojām dejas, dziesmas, kopā būšanu, sadraudzību - ballīti 3 dienu garumā! Jāpiebilst, ka šogad Gaudeamus norisinājās tieši Līgo svētkos un Jāņu dienā, tādēļ emocijas un prieks bija dubultā liels, tika pīti vainadziņi un ievērotas arī citas Jāņu tradīcijas.

Bijām lepni, ka Rīgas Stradiņu universitātes rektors prof. Aigars Pētersons bija kopā ar mums šajos svētkos!

Lai dzīvo studenti un studentu gars! Tiekamies pēc četriem gadiem Lietuvā!

4. maijā Ačkups piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai un simtgadei veltītā deju lieluzvedumā ''Vēstījums rakstos''. Kopumā vairāk nekā 700 dejotāju,muzikālā apvienība Raxtu raxti un grupa Auļi vienojās, lai caur skatuvisko deju un tautas mūziku atgādinātu par latviešu tautas bagātību - zīmēm un rakstiem, to simboliku un nozīmi.

Mēs ieguvām jaunu pieredzi un radījām svētku sajūtu paši sev!

Esam gandarīti par paveikto un sakām lielu paldies Dagmārai Bārbalei un visai radošajai komandai par šo krāšņo piedzīvojumu!

Kad kārtējā deju sezona ir pašā plaukumā, pavisam nemanāmi piezadzies klāt ir notikums, dēļ kura dejotāji brīvprātīgi piespiedu kārtā gandrīz visu savu brīvo laiku pavada deju zālē. Notikums, dēļ kura dejotāju ģimenes savus polku griezējus redz aizvien vēlāk nākam mājās, vai vispār redz tos tikai no rīta pie brokastu galda. Notikums, pēc kura pieminēšanas seko viegla nopūta un tiek izspiests smaids.

Jā, mīļie, runa ir par Simtgades Skati.

Arī mēs tam visam gājām cauri, tomēr darītu to vēl un vēl, un vēl, jo tas gandarījums, kas seko pēc pēdējās nodejotās skates dejas… par to pavaicājiet pašiem dejotājiem!

Šeit var atrast XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skašu 2018.gadā rezultātu apkopojumu:

http://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/xxvi-visparejo-latviesu-dziesmu-un-xvi-deju-svetku-deju-kolektivu-koprepertuara-parbaudes-un-svetku-dalibnieku-atlases-skasu-2018-gada-rezultatu-apkopojums/b/6/

Šogad uz Dikļu pils estrādi mēs braucām priecīgi un saviļņoti no tā, kas mūs sagaida. Dikļos ieskandinājām XXVI Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku gadu un tā ir Dziesmusvētku tradīcijam būtiska vieta. Mēs piedalījāmies kopā ar deju kolektīviem “Agrā rūsa”, “Austris”, “Gauja”, “Pastalnieki”, “Sadancis”, “Teiksma”, 75 Vidzemes reģiona koriem un Vidzemes pūtēju orķestri. Pavadošā grupa Raimonda Macata vadībā.

Lai gan visu koncerta laiku lija lietus, tas netraucēja mums izbaudīt pasākumu, pasmieties par slapjajām drēbēm un izmēģināt nodejot tā, lai nepaslīdētu uz slapjās dēļu grīdas!

Uzvilkt baltu kreklu, sarkanpumpainus svārkus un, galvenais, dzeltenās kurpes! Tas bija svarīgākais  nosacījums , lai RSU akadēmiskajā ballē sniegtu priekšnesumu pasniedzējiem, kolēģiem un draugiem - laimīgi vieglā gaisotnē. Smaidīt, priecāties un izbaudīt visu notiekošo sev apkārt ir tieši tas , kas ir vajadzīgs, dejojot dejas  arī citā stilā!

Mūsu vadītāja Elita ļoti precīzi un skaisti ietērpa vārdos visa kolektīva sajūtas par gaidāmo jubilejas koncertu: ”Izdejotais laiks kopā savijies vienā deju kamolā, kura kodolā liela dejas mīlestība un apkārt tai sviedri, nogurums, spīts, prieks, draudzība un laime. To izjūt ikkatrs, kurš iepazinis un patiesi iemīlējis deju. Jubilejas koncerts mums būs gan kā atskaites punkts par paveikto, gan arī atspēriena solis nākotnes darbiem.”

Zīmīgs bija šī koncerta nosaukums “Mirklis vienā elpā,” jo vairāku paaudžu dejotāji mērīja, cik dziļai ir jābūt elpai, lai izdejotu mirkli - izdejotu savu sirdsmīlestību dejai un savam kolektīvam.

Lai arī Tu varētu gremdēties nostaļģijā kopā ar mums, spied uz šī linka:

https://www.youtube.com/watch?v=zQaqQEB8l-w

2016.gada 28.maijā mums bija iespēja būt starp savējiem… starp savējiem dejotājiem un būt daļai no maģiska godu deju uzveduma, kur tika izrādītas un izdejotas krāšņākās svinības - latviešu kāzas, tā cildinot mūsu paražas. Mums bija tas gods un prieks piedalīties uzvedumā, jo viss taču notika pa īstam!

2014. gada iespaidīgākais TDA "Ačkups" ceļojums nu ir aizritējis, ieraujot katru dejotāju  neticamu iespaidu vētrā un atstājot aiz sevis siltas atmiņu vēsmas par kopā piedzīvoto. Dejotāji devās uz XIV Latviešu dziesmu un deju svētkiem Kanādā, kas norisinājās Hamiltonā no 3.-6. jūlijam.

Pacilātība 2. jūlijā pirms garā divpadsmitstundu lidojuma bija neizmērojama. Beidzot tas sākas. Mēnešiem ilgajam un smagajam  darbam, meklējot papildus finansējumu, bija rezultāts -  smaids sejā un čemodāns pilns ar tautastērpu, lai dotos uz Kanādu. Patiesi, pēdējie mēneši bija traki, saprotot, ka ar lielo Rīgas Stradiņu universitātes atbalstu, tomēr pa studentu kabatai šis brauciens nespīd. Bijām gatavi kalnus gāzt, lai īstenotu šo braucienu. Un pat pie mazākā cerību stariņa, tam pieķērāmies un centāmies to īstenot. Tā mēs pieteicām savu projektu Labiedarbi.lv., kur ar pašu entuziasmu, ķerot transporta pieturās, deju pasākumos, lielveikalos, uz ielas, visus aiz rokas - arī uzvarējām! Momenti, kuros kopā sēdējām tuvu padošanās robežai, un tomēr nolēmām cīnīties tālāk, tagad liek saprast kāds spēks ir  kopīgā darbā. Cik viss dzīvē ir iespējams.

Dziesmu un deju svētki norisinājās vēsturiskajā "dzelzs pilsētā" Hamiltonā. Dzīvojām jaukā koledžas studentu viesnīcā, no kuras ar dzelteno amerikāņu filmās redzamo school busu katru rītu devāmies uz paredzēto deju vietu. Dziesmu svētku laiks bija koncertiem bagāts.. tad virsū mēģinājuma tērps, tad ātri jāielec tautastērpā. Arī matu veidošanā un meikapa uzlikšanā meitenēm , tika pārspēti personīgie ātruma rekordi. Gaisā valdlja svētku gaisotne.  Kanādas latviešu acis staroja aiz prieka, ka esam atnesuši tiem  dzimtenes siltuma. Sveiciens arī iepazītajam Kanādas "Ačkupam", kas bija liels pārsteigums, jo daudzi nemaz nezināja, ka aiz okeāna trennējas vārda brālis.

Kad svētki bija svinīgi noslēgušies, bija laiks papildināt bilžu megabaitus. Devāmies uz Niagāras ūdenskritumu, uzvilkām lietusmētelīšus un iebraucām pašā ūdenskrituma epicentrā. Saspiedušies kopā ar Ķīniešu tūristiem, izbaudījām kārtīgu dušu. Tikai pastaigājot laiciņu pa pilsētu, drēbes beidza atstāt pielienu taciņas uz ceļa. Nevar nepieminīt arī piedzīvojumus Toronto atrakciju parkā "Wonderland" pēc kura arī dažam labam, bet ne Ačkupam varētu saslapināties..piere.

Toronto (Kanādas lielākā pilsēta) pilnībā izmainīja priekštatus par arhitektūru, kāda bija Hamiltonā. Kādam aktīvākam vērotājam būtu nepieciešama kakla masāža, jo debeskrāpji  sadalīja ielas dziļās aizās un māju jumti bija tik augsti, ka varētu redzēt pašu Latviju. 360 grādu pilsētas skatu izbaudījām CN tornī. Zemi vērojām no 40 stāvu augstuma, staigājot pa stikla grīdu. Izrādās, kāpjot pa trepēm, torņa apmeklējums bija par brīvu.. eh! kāda vilšanās. Šo iespēju var būt kāds traks ačkupietis arī izmantotu, lai pataupītu naudu un nopirktu mājiniekiem Kļavas sīrupu un I love Canada krekliņu. Un patiešām Kanādā sastaptie  sirsnīgie latvieši, dziesmu un deju svētki, pilsētas aizraujošās ainavas  lika iemīlēt šo ceļojumu.. Kanādu.

Vēlamies izteikt lielu pateicību Rīgas Stradiņa universitātei, RSU absolventu asociācijai, projektu konkurasam LabieDarbi.lv, un Valsts Kultūrkapitāla fondam par sniegto atbalstu, lai mēs varētu piedalīties šajos svētkos!! Paldies!

Šī gada jūlija pirmā nedēļa Latvijā viennozīmīgi pagāja īpašā gaisotnē, kad Rīga bija pārpildīta ļaužu un notikumu. No 1.-7. jūlijam norisinājās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Arī ačkupieši bija daļa no šo svētku kopuma.

Svētkos pavadītās septiņas dienas bija notikumiem pārbagātas, ko savukārt nevarētu teikt par miega un atpūtas brīžiem, kas tad arī radīja viena „lielpasākuma” sajūtu.

Viss sākās ar augsto godu piedalīties deju laureātu konkursā – deju fināla skatē, kur ieguvām trešo vietu. Svinībām un priekiem daudz laika netika dots, jo jau nākamajā dienā agri no rīta bija jābūt Daugavas stadionā. Šī vieta nu kļuva par mūsu jaunajām mājām uz turpmāko nedēļu. Divas dienas tika pavadītas ļoti intensīvu mēģiājumu maratonā, kas beidzās tikai pusnaktī. Varētu teikt, ka neko vairāk par stadiona zālāju, tribīnēm un savu dejotāju sejām ne redzējām, ne dzirdējam. Visa laicīgā dzīve norisinājās te, mirkļus starp mēģinājumiem piepildot ar citu ķircināšanu un smīdināšanu, futbola spēli un ūdens peldēm ugunsdzēsēju dušā, pusdienām, iepirkšanos un īsiem miega brīžiem jebkura vietā, galvenais, lai ir kur atstutēt galvu.

Savukārt ceturtdienas agrais rīts aizsākās ar nākamo lielo iespēju, ko bijam izcīnījuši februāra deju skatē. Augstais gods, ko ne katrs dejotājs savā dzīvē pieredz – dejošanas laimi Mežaparka lielajā estrādē dzīvās mūzikas pavadībā.

Neaizverot ne acu, tik atkal mazgājot, pārmazgājot un gludinot blūzes mūs ir pārsteigusi piektdiena. Ar ko aizsākās saspringts koncertēšanas grafiks turpmākajām trim dienām. Atļaujos teikt, ka uz mirkli no amatieriem kļuvām par profesionāļiem, jo nācās sniegt pat trīs koncertus dienā.

Šo gan fiziski, gan mentāli smago darba periodu atsvēra emocionālais piesātinājums no kopā būšanas, gūtais gandarījums par padarīto un apziņa, ka ar savu deju esi spējis sniegt prieku ikvienam skatītājam.

Lai gan tiešie notikumi norisinājās tikai vienu nedēļu, tās laikā tika atrādīts piecu gadu darbs. Mēs jutām, ka skatītājs to redz un prot novērtēt, jo tieši viņu sniegtais atbalsts ar ovācijām, aplausiem un celšanos kājās, bija tas, kas palīdzēja sasniegt milzīgo emociju gūzmu, no kuras pa drusciņai varēs pasmelties vēl vismaz nākamo piecu gadu garumā.

Jo dejot ir LAIME!

Trīs dienas Daugavpilī

Jūnija beigas Ačkupam bija kopīgiem notikumiem bagātas. Pēc „Lec, saul?te” (20.06.-22.06. Mežaparkā) kopīgi nosvinējām Jāņus un pēc divām dienām atkal tikāmies mēģinājumā 26. jūnijā, lai noslīpētu pēdējās detaļas pirms došanās uz XVII Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkiem GAUDEAMUS.

Kopumā dienas bija intensīvas. Izbraucām agrā piektdienas rītā. Izkāpjot no autobusa Daugavpilī, gājām uz mēģinājumu, tad dejojām labāko deju kolektīvu koncertā, vakarā devāmies lāpu gājienā un piedalījāmies atklāšanas ceremonijā pie Marka Rotko Mākslas centra.

Arī sestdien garlaicīgi nebija. Jau 12:00 dejojām pie Daugavpils universitātes Latvijas programmā koru un orķestra pavadījumā. Vēlāk - mēģinājumi un deju lielkoncerts Olimpiskajā centrā; vakarā – ballīte GAUDEAMUS dalībniekiem ar Dzelzs Vilku.

Svētdien dejojām Noslēguma koncertā Stropu estrādē, kurā dejojām pie Baltijas vienotā kora dziesmām. Pēc koncerta devāmies atpkaļceļā uz Rīgu, lai gatavotos nākamajam piedzīvojumam – Ačkupa kopīgajam braucienam uz Kanādu.

31.martā Ačkupa dejotājus bija iespējams satikt tepat Rīgas Latviešu biedrības namā, ilgi gaidītajā ikgadējā RSU akadēmiskajā ballē. Šoreiz uzstājāmies ar unikālu un vēl neredzētu deju programmu, kuru esam dejojuši vienīgie visā plašajā pasaulē, un par to mums jāsaka Liels Paldies, mazā tango cikla horeogrāfei  - Madarai Galviņai.

 Atceros pirmo mēģinājumu, kad Madara ienāca telpā un sāka mācīt pirmos soļus. Jāatzīst man nebija pārliecības, ka reiz mēs ko tādu spēsim tādā līmenī, lai rādītu pašam RSU rektoram, taču...

Viss izdevās lieliski, pat labāk nekā gaidīts. Pēc ilgas un cītīgas mēģināšanas, uz skatuves mēs atradām īsto tango elpu, iejutāmies tēlā un vienkārši izbaudījām uzstāšanos. To redzēja ne vien skatītāji, kuri pēc koncerta sniedza ovācijas stāvot kājās, bet arī Elita, kura mūs paslavēja ar atzinīgiem vārdiem. Taču, protams, rezultāts nebūtu tāds, bez mūsu skatuves kolēģiem un draugiem RSU jauktā kora „Rīga”, kā arī solistiem Aijas Vītoliņas un Ingusa Pētersona, kuru burvīgās balsis papildināja ne vien mūsu dejojumu, bet arī visu koncerta programmu.

Visi jutāmies lepni par padarīto un pēc uzstāšanās pievienojāmies akadēmiskās balles svinībām. Balli atklājām ar polonēzi un niekošanos gar uzkodu paplātēm, un, tad jau sekoja arī viss pārējais, lēnām ieņēmām deju zāli un tikām arī pie svētku tortes gabaliļa. Taču lielu vakara daļu pavadījām sadziedoties kopā ar kori „Rīga”, kā arī paguvām apsveikt 1.aprīļa jubilāri Dagni (Vēlreiz sveicieni svētkos).

Tā nu tika aizvadīta balle, visnotaļ akadēmiskās noskaņās gandrīz līdz pašai rītausmai.

Ar nepacietību gaidīsim nākošā gada balli, kurā, cerams, varēsim rādīt dejas meistarību jau jaunā un mums vēl neatklātā dejas žanrā.

Rīgai 810 svētku ietvaros 19. augustā izdejojām mūsu iemīļotās dejas Rīgas dejotāju svētkos. Ķīpsalas halle tika piepildīta ar teju 2300 dalībniekiem. Kopš 2007. gada šie svētki jau notiek trešo reizi un tie ir tuvi sirdij kā mums pašiem -  ačkupiešiem, tā arī tūkstošiem skatītāju. 

Šovasar no 24. līdz 26.jūnijam mēs bijām viens no tiem kolektīviem, kam tika uzticēts pārstāvēt Latviju XVI Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos "Gaudeamus". Šo svētku tradīcija sākās 1956. gadā Tartu, kopš tā laika tie norisinājušies Igaunijā - sešreiz, Lietuvā - četrreiz un piecreiz pie mums - Latvijā. 
Šogad no Latvijas piedalījās 43 kolektīvi, pulcējot vairāk nekā 1500 dalībnieku. Šajā gadā svētki norisinājās Viļņā, taču jau 2014. gadā "Gaudeamus" pulcēs Baltijas studentus Rīgā.